Nupat saņemtais OECD ziņojums, kurā iekļauts arī analītisks Latvijas pensiju izvērtējums, liek beidzot arī Labklājības ministrijai atzīt Latvijas pensionāru pazemojošo situāciju. Lai arī ministrs pasteidzās ar paziņojumu, ka OECD atzinusi Latvijas pensiju sistēmu kā “stabilu un ilgtspējīgu”, tomēr viņam neizdevās noslēpt kritiku par sistēmas trūkumiem. Ir jāpārskata gan pensiju aprēķina sistēma, gan būtiski jāpārstrādā izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumi.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā teikts, ka Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību.
M.Šics, 12.Saeimas LRA frakcijas deputāts:
“Valdošā koalīcija gadiem ilgi ignorējusi faktu, ka Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri dzīvo zem nabadzības līmeņa un vēl vairāk ir tādu, kuri balansē uz nabadzības robežas. Pie mazāka cenu satricinājuma, un par tādu var uzskatīt arī OIK diferenciācijas izraisīto elektrības cenu paaugstināšanu lielai daļai mājsaimniecību, pensionāri ir uz ielas vai paliek bez nepieciešamās veselības aprūpes. Situāciju pasliktina arī veselības reforma, kas ir acīmredzams brāķis un izgāšanās, jo padara nepieejamāku veselības aprūpi iedzīvotājiem, īpaši senioriem.
OECD ziņojuma secinājumi saskan ar Latvijas Centrālās Statistikas pārvaldes datos apkopoto informāciju – mājokļa izdevumus 2017.gadā bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (49,7 %) vientuļām vecākā gadagājuma personām (vecumā no 65 gadiem) ( avots – CSP). Piemēram, lai nomaksātu Nekustamā īpašuma nodokli, seniori pat spiesti atdot vairāku mēnešu pensijas par vienīgo mājokli – savas dzimtas mājām.
Jāpiezīmē, ka Latvijā joprojām no pensionāriem tiek iekasēts Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pensijām, kuras pat nesasniedz minimālās algas apjomu. LRA vienmēr pastāvējusi uz to, ka nedrīkst aplikt pensijas ar nodokli līdz minimālās algas apmēram, tas ir vienkārši amorāli.
Turklāt neapskaužamā situācijā Latvijas pensionāri nonāk arī pēc otra laulāta nāves, kad ievērojami pasliktinās materiālā situācija. Lai sniegtu atbalstu šiem senioriem, LRA jau ir iesniegusi priekšlikumu par izmaiņām likumā “Par valsts pensijām” un Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz, ka pensionāri, kuri pārdzīvojuši savu pensionēto laulāto, saņem 50% no viņa pensijas kapitāla. Tas būtu pamats pensijas pārrēķināšanai un palielināšanai.
Realitātei vairs neatbilst savulaik Labklājības ministra J.Reira ( Vienotība) teiktais: “Latvijas pensiju sistēma [pasaulē] tiek vērtēta ļoti pozitīvi, jo tā ir ilgtspējīga pēc savas būtības, viņa ir matemātiski modelēta un pilnībā atkarīga no iemaksām, jo vairāk iemaksā, jo vairāk saņem. Tā ir ilgtspējīga un sociāli taisnīga. [..] Tas ir retais gadījums, kad mēs tā laika politiķiem varam pateikt paldies,” sacīja Reirs par sistēmu, kas ieviesta pirms 20 gadiem.”
Manuprāt, Reira kungam vajadzētu apgūt jēdziena “ilgtspēja” un “paaudžu solidaritāte” nozīmi. Reira kungs ir aizmirsis, ka lielai daļai pensionāru darba mūžs aizsācies padomju laikā un krīzes laikā tieši pensionāri uz saviem pleciem iznesa spārnoto “veiksmes stāstu”, jo līdzekļi Parex kungu un viņu pietuvināto personu maku saglābšanai tika apmaksāti lielākoties no sociālā fonda līdzekļiem, tātad pensionāru naudas.
Turklāt Reira kunga vārdi būtu attiecināmi uz periodu, kamēr no Latviju nebija pametušas 400 000 darbarokas. Situācija ir radikāli mainījusies un šī sistēma vairs nevar funkcionēt.
Igaunija, kurā līdz 2015.gadam darbojās Latvijas pensiju sistēmai līdzīgs modelis, to ir apzinājusies un jau veikusi reformas savā pensiju sistēmā. Turpmāk Igaunijā pirmo pensiju līmeni aprēķinās, pamatojoties uz stāžu, nevis sociālajām iemaksām. Turklāt pirmais līmenis sastāv no diviem komponentiem – tā saucamās “cilvēku pensijas” – 161 eiro un piemaksas par darba stāžu. Savukārt 164 eiro kā pamatsumma tiek piešķirti visiem pensionāriem neatkarīgi no viņu darba stāža un sociālās iemaksas.
Līdz 2037.gadam kaimiņvalsts valdība plāno pilnībā atbrīvoties no apdrošināšanas daļas pirmajā līmenī, aizstājot to ar stāža daļu. Tas nozīmē, ka vairs nebūs nav svarīgi, kur pensionārs strādāja, jo daļa pensijas būs saņemta par darba stāžu. Tiks saglabāts otrais – uzkrājošais līmenis, kas būs atkarīgs no sociālo iemaksu apjoma.
Jāapzinās, ka arī Latvijā darbaspēka aizplūšana radījusi neatgriezeniskas izmaiņas un valdībai bija laikus jāmodelē un jāmeklē kompensējoši mehānismi sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām. Latviju pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti ir bijuši ļoti neaktīvi, pārstāvot Latvijas intereses. Atbalstot brīvo darbaspēka tirgu kustību, viņi aizmirsuši, ka ir jāveido arī Eiropas solidārā pensiju sistēma. Simtiem tūkstoši no Latvijas izbraukušie tiek izmantoti citu valstu bagātību radīšanai, un šo valstu pensionāru uzturēšanai ne santīms neatgriežas Latvijā. Jāatceras, ka viņu izglītībā ieguldīta mūsu zemes nodokļu maksātāju nauda.
Modernā vergturu sistēma paredz to, ka vergi par saviem līdzekļiem labprātīgi dodas kalpot uz valstīm, kuras nesolidarizējas izmaksās, kuras nepieciešamas iepriekšējās paaudzes uzturēšanai, atmaksājot izglītībā un audzināšanā ieguldīto.
OECD ziņojumā pamatoti kritizēta arī Latvijā šobrīd funkcionējošā izdienas pensiju sistēma. Pašplūsmā atstātās izdienas pensijas bija jārisina jau sen, uz to norādīja ar Valsts Kontroles ziņojums 2017. gada maijā. Tomēr Kučinska valdībai obligāti nepieciešams kāds, kurš no malas norāda uz kārtējo neizdarību.
Ir skaidrs, ka pastāvošā izdienas pensiju sistēma šobrīd nav godīga attiecībā pret daudziem pensiju saņēmējiem. Turklāt izdienas pensijas Latvijā netiek piešķirtas pēc vienotiem principiem, katra nozare ir par tām ir atšķirīgi cīnījusies un nosacījumi ir katrai citādi. Vairākas no šim pensijām vēsturiski pārņemtas no padomju sistēmas, neņemot vērā modernās tendences darba tirgū par mūža izglītību un iespēju pārkvalificēties.
Darbaspēka trūkuma apstākļos šobrīd izdienas pensijās tiek aizsūtīti vēl darbaspējīgi cilvēki, kuri saņem niecīgas izdienas pensijas, turpinot strādāt.
Valsts Kontroles ziņojumā teikts:
“Lai gan izdienas pensiju galvenais mērķis ir saistīts ar personu nespēju turpināt darba gaitas, Valsts kontroles veiktā datu analīze liecina, ka 7 no 10 izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt. Turklāt liela daļa strādā arī institūcijās vai profesijās, no kurām devušās izdienas pensijā. Tas nozīmē, ka daudzām personām nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties un izdienas pensija faktiski nodrošina tikai papildu ienākumus.(…) Piemēram, atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā var doties jau 33 gadu vecumā.”
Latvijā neatliekami jāuzlabo izdienas pensiju sistēma, integrējot to vispārējā pensiju sistēmā.
Protams, ir jārēķinās, ka ir profesijas, kurās fiziski nav iespējams turpināt veikt darba pienākumus vecuma izmaiņu dēļ – kā karavīriem, policistiem, ātrās palīdzības mediķiem vai glābējiem, bet arī tur pastāv iespēja pārkvalificēties, izmantojot uzkrāto zināšanu apjomu un pieredzi. Tomēr nepieļaujami izšķērdīga ir izdienas pensiju piešķiršana visiem nozarē funkcionējošiem darbiniekiem, kuriem ar konkrēto profesiju nav nekāda sakara, piemēram, administratīvajiem darbiniekiem, kuriem pienākumu veikšana nav saistīta ar specifisku darba pienākumu izpildi.
Mani priekšlikumi būtu:
– būtiski samazināt izdienas pensijās piešķiramo kategoriju loku un noteikt vienotus kritērijus, pēc kuriem noteikt izdienas piešķiršanas vecumu un apjomu
-nepieļaut izdienas pensiju izmantošanu kā sociālās motivācijas instrumentu darbinieku piesaistei konkrētam specialitātēm
– izstrādāt alternatīvus kompensējošus mehānismus nenormētajam darba laikam un virsstundā, piemēram, piedāvājot citas darbinieku sociālās garantijas iespējas – sportu, veselības aprūpi utt.”